ES datu aizsardzības regulas RODO ieviešana 2016. gadā bija saistīta ar to, ka tika ierobežota piekļuve privātiem datiem pārmērīgam skaitam nepiederošu personu un šādu datu nodošana tālāk. Piekļuve personas datiem (vārds, uzvārds, PESEL numurs, adrese, tālruņa numurs un cita kontaktinformācija) ir saistīta ar būtisku atbildību. Personas ar ļauniem nodomiem varētu izmantot šos datus savā labā uz šo personu rēķina. Tāpēc, ja netiek nodrošināta personas datu drošība, daudzi cilvēki tiek pakļauti riskam.
Ja iepriekš, lai pieteiktos biļetena saņemšanai, tika norādīta vismaz personīgā e-pasta adrese, tad faktiski nebija oficiālu ierobežojumu attiecībā uz to, kam tā būs pieejama un vai viņi to varēs nodot tālāk, vai arī cik ilgi šī informācija būs pieejama konkrētajam uzņēmumam. Tagad pat uzņēmumiem, kas atrodas ārpus Eiropas, bet sniedz pakalpojumus cilvēkiem, kuri dzīvo Eiropā, ir skaidri jānorāda, kur un cik ilgi tiks glabāti personas dati un kam būs tiesības tiem piekļūt. Turklāt, lai vispār varētu vākt personas datus, ir nepieciešama personas piekrišana.
Vēl viens RODO aspekts ir ierobežojums un nepieciešamība piekrist profilēšanai, t. i., patērētāja profila izveidei, pamatojoties uz viņa skatīto saturu, kas tiks izmantots, lai piedāvātu turpmāku reklāmu, kas pielāgota konkrētajai personai.
Ar RODO ir ieviestas veselības datu, ģenētisko datu un biometrisko datu definīcijas, lai šādu īpaši sensitīvu personas informāciju varētu īpaši aizsargāt.
RODO ir sācis pieprasīt īpašas datu aizsardzības procedūras, "datu pārziņa", "kopīgā datu pārziņa" un "datu aizsardzības inspektora" amatus, skaidri nosakot, kam ir piekļuve datubāzēm ar personas informāciju un ka kāds ir atbildīgs par to, lai nodrošinātu šo datu labu aizsardzību. Vēl viena procedūra, kas veicina aizsardzību, ir pseidonimizācija, t. i., dati tiek glabāti tā, lai tos nevarētu saistīt ar konkrētu personu, kamēr tas nav nepieciešams. Tādējādi citiem darbiniekiem, kuru uzdevumi ir saistīti ar personas datiem, tie nav pieejami.
